Lielās Daunoravas muiža

 Lielās Daunoravas muiža

Lielās Daunoravas muižas ēka ir unikāls XIX gs. tradicionālais zemgaļu koka, māla, ķieģeļu ar koka karkasu konstrukcijas frontoniem ēku komplekss, reģionālas nozīmes kultūras piemineklis (kods 131). Muižas ēkas raksturīgas tradicionālajai kuršu vācu arhitektūrai, kas ir diezgan izplatīta Ziemeļlietuvā. Šobrīd no Lielās Daunoravas muižas ēkām, lielākoties grūstošām, ir saglabājušās tikai dažas – koka kungu māja (1853), ķieģeļu uzrauga māja (kumetīns), māla klēts (1844), mūra pienotava (tirgotava), mūra kūts un mūra māla kūts drupas (1855). Muižas apkārtnē atrodas dīķi un muižas bijušā parka fragmenti.

Daunorava rakstu avotos pirmo reizi minēta 1557. gadā Viļņā izdotajā Žigimanta Augusta privilēģijā, kura ļāva Viļņas vojevodam, toreizējam Šauļu saimniecības vadītājam Mikalojam Radvilai Jodajam apbalvot savu kalpotāju Mikaloju Maškovski, kurš veica mērniecības darbus Šauļu apriņķī. No 1557. līdz 1940. gadam muižu pārvaldīja bajāri Maškovski, Marcinkeviči, baroni fon Trankvici, fon der Bruigeni, fon Mantoifeļi-Skoges, fon Pfalceri-Franki un grāfi Keizerlingi. 1940. gadā īpašums tika nacionalizēts.

Lielās Daunoravas muiža ir nozīmīga kā viena no lielākajām Lietuvas latviešu kopienu – "dundurnieku" – apdzīvotām vietām Latvijas pierobežā, Lietuvā dzīvojušo latviešu kolonijas simbols un kultūras centrs.

Lielās Daunoravas muižas kompleksā, kungu mājas logos, Zemgaļu kultūras biedrības Jonišķu nodaļa iekārtoja fotogrāfiju publisko ekspozīciju "Dundurnieki", kas veltīta muižas un šeit dzīvojušo latviešu kopienas vēsturiskajai piemiņai. Pie muižas ēkas uzbūvēts arī caurspīdīgs stends ar muižas kungu mājas pilnu skatu (Jonišķu tūrisma un biznesa informācijas centrs).

Saīsināti

Lielās Daunoravas muižas ēka ir unikāls XIX gs. tradicionālais zemgaļu koka, māla, ķieģeļu ar koka karkasu konstrukcijas frontoniem ēku komplekss, reģionālas nozīmes kultūras piemineklis (kods 131). Ēkas raksturīgas tradicionālajai kuršu vācu arhitektūrai. Šobrīd no lielākoties grūstošajām muižas ēkām, ir saglabājušās tikai dažas – koka kungu māja (1853), ķieģeļu uzrauga māja (kumetīns), māla klēts (1844), mūra pienotava (tirgotava), mūra kūts un mūra māla kūts drupas (1855). Muižas apkārtnē atrodas dīķi un muižas bijušā parka fragmenti.

Daunorava rakstu avotos pirmo reizi pieminēta 1557. gadā Viļņā izdotajā Žigimanta Augusta privilēģijā, kura ļāva Viļņas vojevodam, toreizējam Šauļu saimniecības vadītājam Mikalojam Radvilai Jodajam apbalvot savu kalpotāju Mikaloju Maškovski, kurš veica mērniecības darbus Šauļu apriņķī. No 1557. līdz 1940. gadam muižu pārvaldīja bajāri Maškovski, Marcinkeviči, baroni fon Trankvici, fon der Bruigeni, fon Mantoifeļi-Skoges, fon Pfalceri-Franki un grāfi Keizerlingi. Lielās Daunoravas muiža ir nozīmīga kā viena no lielākajām Lietuvas latviešu kopienu – "dundurnieku" – apdzīvotā vieta, Latvijas pierobežā Lietuvā dzīvojušo latviešu kolonijas simbols un kultūras centrs.

Lielās Daunoravas muižas kompleksā, kungu mājas logos, Zemgaļu kultūras biedrības Jonišķu nodaļa iekārtoja fotogrāfiju publisko ekspozīciju "Dundurnieki", kas veltīta muižas un šeit dzīvojušo latviešu kopienas vēsturiskajai piemiņai. Pie muižas ēkas uzbūvēts arī caurspīdīgs stends ar muižas kungu mājas pilnu skatu (Jonišķu tūrisma un biznesa informācijas centrs).

GPS:56.311355, 23.562418

Daunoriškė, Jonišķu raj.

Mēs aicinām jūs izpētīt savrupmāju 360 grādos (noklikšķiniet un velciet, lai mainītu skatu)