Jakišķu Sv. Ignācija Lojolas (Mairoņu) kapela
Kapela, kas atrodas Jakišķu vecajos kapos, atspoguļo Jonišķu novada tautisko koka sakrālo arhitektūru, kas saglabājusi arhaiskas iezīmes un iekļauta Lietuvas koka arhitektūras dārgumu sarakstā. Koka, arhaiskai būdiņai līdzīgā kapela ir unikāla ar augsto šindeļu jumtu, skaistu ar krustu rotātu tornīti, īpaši grezniem arkveida logiem un arkveida divviru durvīm. Blakus tām atrodas bļodveida akmens – ūdens trauks, kas liecina par kristiešu un pagānu kultūru savijumu.
Pirmo reizi kapela pieminēta vēsturiskajos avotos 1784. gadā. Tomēr tās pirmsākumi tiek saistīti ar XVII gadsimtu, kad Jonišķu novadā darbojās jezuītu misijas, tādēļ tai dots šī jezuītu ordeņa dibinātāja vārds. Kapelu uzcēla vietējie iedzīvotāji. 1786. gadā Pāvests Pijs VI šai kapelai veltīja Sv. Ignācija Lojolas grēku atlaišanu. Tiek uzskatīts, ka pašreizējā kapelas ēka varētu būt pārbūvēta XIX gadsimtā. Kapela ir sakrālās arhitektūras piemineklis, 1995. gadā iekļauts Lietuvas Republikas kultūras vērtību reģistrā (k. 12227).
Saīsināti
Jakišķu kapu kapela atspoguļo Jonišķu novada sakrālo koka arhitektūru, kas saglabājusi arhaiskas iezīmes un iekļauta Lietuvas koka arhitektūras dārgumu reģistrā. Kapela, kas atgādina arhaisku būdu, ir unikāla ar augstu šindeļu jumtu, un ar krustu rotātu tornīti, īpaši grezniem arkveida logiem un arkveida divviru durvīm. Blakus tām atrodas bļodveida akmens – ūdens trauks, kas liecina par kristiešu un pagānu kultūru savijumu. Tā pirmsākumi meklējami XVII gadsimtā, kad Jonišķu novadā darbojās jezuītu misijas, tādēļ tam dots šī jezuītu ordeņa dibinātāja vārds. Kapela ir sakrālās arhitektūras piemineklis (k. 12227).
GPS: 56.184306, 23.537473