Raktvė pilskalns (Žagarė II pilskalns) un Pestītāja kapela

Raktes pilskalns (Žagares II pilskalns) – valsts nozīmes arheoloģijas, vēstures un ainavu piemineklis (kods 23859). Arheoloģiskie atradumi liecina, ka šī vieta ir bijusi apdzīvota jau I tūkstošgadē pirms Kr. XIII gadsimtā te atradās zemgaļu cilts aizsardzības pils Rakte, kas pirmo reizi vēstures avotos minēta 1272. gadā, un ir zināma kā viena no vēsturiskajām Livonijas ordeņa un zemgaļu cilts cīņu vietām. Zemgaļu pilij Raktei Livonijas ordenis uzbruka un to nodedzināja 1272. gadā, tomēr vēlāk tā tika atjaunota. 1284.–1285. gadā uz to pārcēlās zemgaļi no Tērvetes pils, nespēdami izturēt Ordeņa spiedienu. Tomēr 1289. gadā pēc kārtējā Livonijas ordeņa uzbrukuma kaujās nogurušie zemgaļi bija spiesti atstāt pili un atkāpties uz pēdējo patvērumu Sidabrē. Rakti nodedzināja Heilingenbergas (Ordeņa pils Tērvetē) komturs, un tā nekad vairs netika atjaunota. Vēlāk Raktes pils vēstures avotos vairs nav pieminēta, tikai 1426. gadā nosakot robežu starp Livoniju un LDK, tiek minēts Raktes kalns. Raktes pils kā šīs vietas pirmā apmetne ir saistīta ar Žagares pirmsākumiem.

Pilskalna vietā stāv tautas arhitektūras koka ēka – Raktes kapu Pestītāja kapela – reģionālas nozīmes vēstures un arhitektūras piemineklis (kods 37595), uzbūvēts par draudzes līdzekļiem 1796.–1801. gadā. (restaurēts 1956., 1990. gadā). Kapelu ieskauj kapsēta, kas izveidota XVIII gadsimta beigās. Vēsturiskie avoti vēstī, ka kapela (tagadējās priekštece) šeit atradusies kopš XVII gadsimta. Pašreizējā kapela – vienas jomas ar priekšnamu, kori, presbitēriju un sakristeju – celta no baļķiem. To vairs neizmanto katoļu rituāliem, šeit ierīkota un apskatāma krustu darināšanas darbu un fotogrāfiju ekspozīcija "Sakrālās kalves pieminekļi Žagarē". Blakus kapelai atrodas neliels stabu konstrukcijas zvanu tornis. Netālu – valsts aizsargājams mūra kapelas stabs (kods 1359) ar uzrakstu "1826. gada Svētā gada jubilejas atcerei" (1709.–1711. gada mēra upuru piemiņai). Kapsētā atrodas vēl divi valsts aizsargājami pieminekļi – lietuviešu aizliegtās preses izplatītāja priestera Kazimira Aleksandraviča (1823–1884) kaps (kods 12520) un reliģisko grāmatu autora priestera Ādama Paulauska (apm. 1764–1843), kaps (kods 12519).

Saīsināti

Raktes pilskalns (Žagare II pilskalns) – valsts nozīmes arheoloģijas, vēstures un ainavu piemineklis (kods 23859). XIII gadsimtā te atradās zemgaļu cilts aizsardzības pils Rakte, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1272. gadā un kas zināma kā viena no vēsturiskajām Livonijas ordeņa un zemgaļu cilts cīņu vietām. Rakti 1289. gadā nodedzināja Heilingenbergas (Ordeņa pils Tērvetē) komturs, un tā nekad vairs netika atjaunota. Vēlāk Raktes pils vēstures avotos vairs nav pieminēta, tikai 1426. gadā nosakot robežu starp Livoniju un LDK, tiek minēts Raktes kalns. Raktes pils kā šīs vietas pirmā apmetne ir saistīta ar Žagares pirmsākumiem.

Pilskalna vietā atrodas tautas arhitektūras koka ēka – Raktes kapu Pestītāja kapela – reģionālas nozīmes vēstures un arhitektūras piemineklis (kods 37595), uzbūvēts par draudzes līdzekļiem 1796.–1801. gadā draudzes kapos. To vairs neizmanto katoļu rituāliem, šeit ierīkota un apskatāma krustu darināšanas darbu un fotogrāfiju ekspozīcija "Sakrālās kalves pieminekļi Žagarē". Blakus kapelai atrodas neliels stabu konstrukcijas zvanu tornis. Netālu – valsts aizsargājams mūra kapelas stabs (kods 1359) ar uzrakstu "1826. gada Svētā gada jubilejas atcerei" (1709.–1711. gada mēra upuru piemiņai). Kapsētā atrodas vēl divi valsts aizsargājami pieminekļi – lietuviešu aizliegtās preses izplatītāja priestera Kazimira Aleksandraviča (1823–1884) kaps (kods 12520) un reliģisko grāmatu autora priestera Ādama Paulauska (apm. 1764–1843), kaps (kods 12519).

GPS: 56.356882, 23.241471

Raktuvės g. 44, Žagarė, Jonišķu raj.