Uzvaras Saules kaujā piemiņas vieta

Uzvaras Saules kaujā piemiņas vieta

XIII gadsimta Livonijas rakstu hronika mums atstāja liecību par vienu no nozīmīgākajiem krusta kariem starp lietuviešiem (žemaišiem) un krustnešiem – 1236. gada 22. septembrī notikušo Saules (Šauļu) kauju, kas beidzās ar Krustnešu ordeņa sakāvi. Šajā kaujā kopā ar lietuviešiem cīnījās arī zemgaļi. Kauja svarīga ar Krustnešu ordeņa bruņinieku iznīcināšanu un pirmo spēcīgo triecienu vācu ekspansijai Baltijā, kas apturēja Baltijas straujo iekarošanu un tādējādi ietekmēja visa Centrālās Austrumeiropas reģiona un Lietuvas vēsturi.

Precīza kaujas vieta hronikā nav norādīta, tādēļ vēsturnieku viedokļi par kaujas norises vietu atšķiras: pēc plaši izplatītās versijas, kauja notika Lietuvā, Jonišķu rajonā, Jauņūnu ciemā, pie Mūšas un Tautiņu upju satekas. Ir arī citas versijas – kauja varēja notikt Latvijā un, iespējams, arī citās vietās.

1987. gadā Saules kaujas uzvaras lauks Jauņūnu ciemā ir iekļauts Lietuvas Republikas vēstures pieminekļu sarakstā. 2000. gadā Lietuvas un Latvijas Saeimas Saules kaujas dienu, 22. septembri, pasludināja par Baltu vienības dienu.

Daudzus gadu desmitus Jauņūnos Saules kaujas uzvaras laukā notika dažādi pasākumi, lai pieminētu šo vēsturisko notikumu. 2022. gadā Jauņūnos uzsākti Saules kaujas uzvaras piemiņas memoriāla uzstādīšanas darbi.

GPS:56.116858, 23.517945

Jauniūnai, Jonišķu raj.